Olīveļļas un ceptu pupiņu, kā arī citu pamatproduktu cenas tuvāko gadu laikā varētu krasi pieaugt, liecina interneta iepirkšanās platformas BravoVoucher veiktais jaunais pētījums.
Pandēmija, strauji augošās procentu likmes un ģeopolitiskie konflikti ir izraisījuši daudzu Eiropas pārtikas produktu, tostarp olīveļļas, ceptu pupiņu un baltā cukura granulu, cenu krasu kāpumu. Jaunā pētījumā ir norādīts, kā cenas varētu mainīties tuvāko gadu laikā.
Saskaņā ar tiešsaistes iepirkšanās platformas BravoVoucher datiem paredzams, ka līdz 2030. gadam olīveļļa būs viens no produktiem, kas visvairāk ietekmēs cenu. Tās cena no 2019. līdz 2024. gadam ir pieaugusi par 113,8 % (līdz 8,04 eiro 2024. gada martā) 500 ml 1 litra pudelei.
Tagad BravoVoucher lēš, ka, ja inflācija nepalēnināsies, olīveļļas cenas līdz 2030. gadam potenciāli varētu pieaugt līdz aptuveni 17,19 eiro. Tomēr, ja inflācija līdz desmitgades beigām samazināsies līdz 2 %, olīveļļas cenas varētu pieaugt salīdzinoši lēnākā tempā, 2030. gadā sasniedzot gandrīz 9,05 eiro.
Spānija, Itālija, Portugāle, Grieķija, Turcija, Maroka, Tunisija un Turcija ir vienas no lielākajām olīveļļas ražotājām pasaulē. Tomēr temperatūras paaugstināšanās visā Eiropā, jo īpaši Dienvideiropā, kas izraisīja sausumu, nepietiekamu nokrišņu daudzumu un siltāku 2023. un 2024. gada ziemu, nekā gaidīts, pēdējā laikā ir veicinājusi sliktas olīvu ražas veidošanos. Tas arī lielā mērā ir veicinājis olīveļļas cenu noturību augstā līmenī.
Arī cepto pupiņu cenas ir palielinājušās, un no 2019. līdz 2024. gadam tās ir pieaugušas par 70,5 %, sasniedzot 1,04 eiro mārciņas par 400-425 g bundžas. Tomēr, iespējams, ka līdz 2030. gadam iecienītākās brokastu pupiņas varētu pieaugt līdz aptuveni 1,17 eiro, ja inflācijas samazināšanas plāni izdosies. Pretējā gadījumā patērētājiem var nākties maksāt aptuveni 1,77 eiro par kārbu.
Ceptu pupiņu cenas pēdējo pāris gadu laikā galvenokārt ir palielinājušās, jo ražotāji, piemēram, Heinz, paaugstināja cenas, lai palielinātu vienības rentabilitāti, ko daži kritiķi ir nosodījuši kā “alkatīgas inflācijas” veicināšanu. Līdzīgi kā sarukuma inflācija, arī alkatība notiek tad, ja uzņēmumi vai uzņēmēji tīši uztur augstas produktu cenas, pat dzīves dārdzības vai augstas inflācijas apstākļos, lai palielinātu peļņu.
Arī cita galvenā sastāvdaļa – baltais granulētais cukurs – varētu kļūt daudz dārgāks, jo 2024. gada martā cenas jau ir strauji pieaugušas līdz 1,19 eiro par kg, kas ir 67,6 % pieaugums. Līdz 2030. gadam, ja inflācija Eiropā samazināsies līdz 2 %, baltais granulētais cukurs varētu nedaudz pieaugt līdz aptuveni 1,34 eiro, tomēr, ja tas nenotiks, tad kilograms varētu maksāt 1,99 eiro.
Cukura cenas pēdējā laikā galvenokārt ir palielinājušās tāpēc, ka ražotāji saskaras ar lielākiem enerģijas rēķiniem, jo cukurniedru ražošana, jo īpaši tādu produktu kā etanols, cukurs un melase, ir īpaši energoietilpīgs process.
Turklāt cenu spiedienu ir radījušas arī lielākas mēslojuma izmaksas un sliktas ražas sausuma un nesezonas nokrišņu dēļ tādās galvenajās cukura ražotājvalstīs kā Indija.
Tas ir ietekmējis arī citus produktus, piemēram, cepumus, šokolādi un citus saldumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir cukurs un cukura produkti.
Ja inflācija turpināsies, 2030. gadā no vairākiem iepirkumu groziem varētu iztrūkt arī negāzēts minerālūdens, jo līdz tam laikam cenas varētu sasniegt aptuveni 1,74 eiro par pudeli. Optimistiskākā inflācijas scenārija gadījumā cenas varētu būt tuvāk 1,17 eiro, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gada 1,04 eiro par pudeli. Minerālūdens cenas pēdējo piecu gadu laikā jau ir palielinājušās par 67,7 %.
Pēdējā laikā naftas un ķīmisko vielu cenu pieauguma dēļ ir palielinājušās pudelēs pildītā ūdens cenas. Tas ir saistīts ar to, ka ūdens attīrīšanas iekārtām ūdens apstrādei nepieciešams ievērojams degvielas un ķīmisko vielu daudzums, piemēram, aktivētā ogle, alumīnija sulfāts un amonjaks, kā arī vairākas citas vielas.